Transferīna piesātinājums parāda, kāda daļa no dzelzi pārnēsājošās olbaltumvielas transferīna asins parauga ņemšanas brīdī patiešām ir piesaistījusi dzelzi. To nevis izmēra tieši, bet aprēķina no dzelzs serumā un saistīšanas kapacitātes, un tas raksturo, cik daudz dzelzs asinsritē ir pieejams kaulu smadzenēm un citiem audiem. Kopā ar ferritīnu tas ir viens no diviem galvenajiem rādītājiem, ar kuriem apraksta organisma dzelzs apgādes stāvokli.
Šim rādītājam vēl nav rezultātu.
Zems piesātinājums visbiežāk norāda uz dzelzs deficītu, un tas mēdz pazemināties, pirms mainās asins aina; tas var būt zems arī hroniska iekaisuma gadījumā, kad dzelzs organismā ir, taču tiek aizturēta ārpus asinsrites. Augsts piesātinājums visbiežāk atspoguļo dzelzs pārslodzi, tostarp iedzimtu hemohromatozi, atkārtotas asins pārliešanas vai dāsnu dzelzs preparātu lietošanu. Atsevišķa vērtība ārpus references robežām ir iemesls analīzi atkārtot un to pārrunāt ar ārstu, nevis secinājums pats par sevi.
Dzelzs serumā dienas laikā svārstās un parasti ir visaugstākā no rīta, tāpēc aprēķinātais piesātinājums seko šim pašam ritmam; dzelzs tablete vai ar dzelzi bagāta maltīte īsi pirms parauga ņemšanas to var strauji paaugstināt, bet akūta saslimšana to pazemina. To lasa līdzās ferritīnam, dzelzij serumā, transferīnam un kopējai dzelzs saistīšanas kapacitātei, jo viens un tas pats piesātinājuma rādītājs nozīmē dažādas lietas atkarībā no tā, vai krājumi ir tukši vai arī tos maskē iekaisums.
Atsauces intervāli ir vispārīgas pieaugušo vērtības un ir atkarīgi no laboratorijas, testa metodes, vecuma un dzimuma. Tie paredzēti orientācijai, nevis diagnozei — apspriediet rezultātus ar savu ārstu.