LDL holesterīns ir holesterīns, ko pārnēsā zema blīvuma lipoproteīni — daļiņas, kas piegādā holesterīnu no aknām uz audiem. To nosaka tāpēc, ka tieši šīs daļiņas uzkrājas artēriju sieniņās, tāpēc vērtība raksturo, cik daudz holesterīna tiek pārnēsāts aterogēnā formā. Vairumā laboratoriju to aprēķina no pārējiem lipīdu mērījumiem, nevis nosaka tieši.
Šim rādītājam vēl nav rezultātu.
Augstāks LDL holesterīns visbiežāk atspoguļo uztura, ķermeņa svara, ģenētikas un fiziskās aktivitātes kopumu, bet izteikti augstas vērtības rada jautājumu par ģimenes hiperholesterinēmiju, īpaši tad, ja radiniekiem tā izpaudusies agrā vecumā. Tas paaugstinās arī neārstētas hipotireozes, nieru slimības ar olbaltumvielu zudumu, holestāzes un atsevišķu zāļu gadījumā. Zemas vērtības parasti nav ievērības cienīgas, lai gan ļoti zemi rezultāti var pavadīt nepietiekamu uzturu, aknu slimības, hipertireozi vai iedzimtu lipīdu profilu. LDL ir riska marķieris, nevis diagnoze; ko konkrētā vērtība nozīmē, ir atkarīgs no kopējā sirds un asinsvadu riska, un tā ir saruna ar ārstu.
Mūsdienu aprēķina formulas pieļauj paraugu, kas nav ņemts tukšā dūšā, taču nesena trekna maltīte un augsti triglicerīdi padara aprēķināto vērtību mazāk uzticamu, bet akūta saslimšana, trauma vai grūtniecība maina lipīdus nedēļām ilgi. To vērtē kopā ar kopējo holesterīnu, HDL holesterīnu, triglicerīdiem, ne-HDL holesterīnu, apolipoproteīnu B un lipoproteīnu(a), kas raksturo daļiņu skaitu un iedzimto risku, ko LDL vien var nepamanīt. Tā ir arī vērtība, kurai seko līdzi lipīdu līmeni pazeminošas terapijas laikā, piemēram, ar statīniem un ezetimibu.
Atsauces intervāli ir vispārīgas pieaugušo vērtības un ir atkarīgi no laboratorijas, testa metodes, vecuma un dzimuma. Tie paredzēti orientācijai, nevis diagnozei — apspriediet rezultātus ar savu ārstu.