Glikoze asinīs ir organisma tūlīt izmantojamā degviela, ko šaurās robežās notur galvenokārt insulīns un glikagons. Mērījums tukšā dūšā parāda, cik labi šī regulācija darbojas, kad vairākas stundas nav uzņemta pārtika, tāpēc tas liecina par ogļhidrātu vielmaiņu un aizkuņģa dziedzera funkciju. Tas ir viena mirkļa momentuzņēmums, nevis pagājušo nedēļu.
Šim rādītājam vēl nav rezultātu.
Paaugstināta vērtība tukšā dūšā visbiežāk norāda uz traucētu glikozes regulāciju vai cukura diabētu, taču tā paaugstinās arī akūtas saslimšanas, stresa, steroīdu terapijas un aizkuņģa dziedzera slimības gadījumā. Zemas vērtības sastopamas retāk un tiek novērotas ilgstoša badošanās, alkohola, dažu medikamentu un, reti, insulīnu producējošu audzēju gadījumā. Diagnoze balstās uz atkārtotiem mērījumiem un ārsta nozīmētiem papildu izmeklējumiem, nekad uz vienu skaitli.
Rezultāts ir atkarīgs no patiesā badošanās intervāla, no miega, akūta stresa un nesenas fiziskās slodzes, un tas nedaudz samazinās stobriņā, kas pirms analīzes stāv pārāk ilgi, ja vien netiek izmantots glikolīzes inhibitors; vairāki izplatīti medikamenti, tostarp tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi un bēta blokatori, to mēreni nobīda. To lasa kopā ar HbA1c, kas vidējo pēdējos dažus mēnešus, un kopā ar insulīnu tukšā dūšā, C-peptīdu un HOMA-IR indeksu, kad jautājums ir par insulīna rezistenci.
Atsauces intervāli ir vispārīgas pieaugušo vērtības un ir atkarīgi no laboratorijas, testa metodes, vecuma un dzimuma. Tie paredzēti orientācijai, nevis diagnozei — apspriediet rezultātus ar savu ārstu.