Cistatīns C ir neliela olbaltumviela, ko vienmērīgā ātrumā ražo gandrīz visas kodolu saturošās šūnas un ko gandrīz pilnībā izvada nieres. Tā koncentrācija asinīs atspoguļo to, cik labi filtrē glomeruli, tāpēc tas kalpo par nieru filtrācijas funkcijas marķieri. Atšķirībā no kreatinīna tas maz atkarīgs no muskuļu masas, kas padara to noderīgu tad, kad kreatinīnu ir grūti interpretēt.
Šim rādītājam vēl nav rezultātu.
Paaugstinātas vērtības visbiežāk norāda uz samazinātu glomerulāro filtrāciju — vai nu akūta nieru bojājuma, vai hroniskas nieru slimības dēļ; tās var parādīties arī vairogdziedzera pastiprinātas darbības gadījumā un lietojot kortikosteroīdus. Pazeminātas vērtības ir retākas un pašas par sevi nozīmē maz, tomēr vairogdziedzera nepietiekama darbība var novirzīt rezultātu uz leju. Cistatīns C mēdz mainīties agrāk nekā kreatinīns, kad filtrācija sāk samazināties. Viens rezultāts ārpus atsauces robežām ir iemesls izmeklējumu atkārtot un pārrunāt to ar ārstu, nevis secinājums pats par sevi.
Vairogdziedzera stāvoklis, sistēmiski kortikosteroīdi, smēķēšana, aptaukošanās un notiekošs iekaisums var mainīt vērtību neatkarīgi no nieru darbības, un noteikšanas metodes laboratorijās atšķiras, tāpēc atkārtotu izmeklējumu labāk veikt vienā un tajā pašā laboratorijā. To lasa kopā ar kreatinīnu, urīnvielu un eGFR, jo eGFR bieži aprēķina no cistatīna C atsevišķi vai no cistatīna C kopā ar kreatinīnu. Urīnskābe vairāk liecina par purīnu vielmaiņu un podagru, un ar šo rādītāju ir saistīta tikai vāji.
Atsauces intervāli ir vispārīgas pieaugušo vērtības un ir atkarīgi no laboratorijas, testa metodes, vecuma un dzimuma. Tie paredzēti orientācijai, nevis diagnozei — apspriediet rezultātus ar savu ārstu.