Jonizētais kalcijs mēra brīvo, nesaistīto frakciju, kas ir fizioloģiski aktīva nervu impulsu vadīšanā, muskuļu kontrakcijā un asins recēšanā. To ik brīdi regulē parathormons un D vitamīns. Atšķirībā no kopējā kalcija tas nav atkarīgs no albumīna, tāpēc tieši atspoguļo kalcija stāvokli.
Šim rādītājam vēl nav rezultātu.
Paaugstināts jonizētais kalcijs visbiežāk liecina par pārmērīgi aktīviem epitēlijķermenīšu audiem vai pārmērīgu D vitamīna un kalcija piedevu lietošanu. Pazeminātas vērtības visbiežāk pavada D vitamīna deficītu, hronisku nieru slimību, pazeminātu epitēlijķermenīšu funkciju vai akūtu saslimšanu, piemēram, pankreatītu vai sepsi. Analīzi parasti nozīmē tad, kad kopējā kalcija rezultāts ir neskaidrs, un šādā situācijā tā no abām ir ticamākā. Interpretācija ir ārsta ziņā.
Mērījums ir jutīgs pret asins pH: alkaloze, tostarp hiperventilācija pirms asins paņemšanas vai tās laikā, pārvieto kalciju uz albumīnu un pazemina brīvo frakciju, savukārt acidoze to paaugstina. Paraugi jāapstrādā anaerobos apstākļos un nekavējoties jāizmeklē, un ilgstoši uzlikts žņaugs izkropļo rezultātu. To vērtē kopā ar kopējo kalciju, albumīnu, magniju, fosforu, D vitamīnu un parathormonu.
Atsauces intervāli ir vispārīgas pieaugušo vērtības un ir atkarīgi no laboratorijas, testa metodes, vecuma un dzimuma. Tie paredzēti orientācijai, nevis diagnozei — apspriediet rezultātus ar savu ārstu.